Melleņu audzēšana - Kultūrmelleņu audzēšanas pamat principi

 

Krūmmellenes pieder meža augu grupai,  augšanas prasībās līdzīgas rododendriem, viršiem un citiem, skābu augsni mīlošiem, meža augiem. Šie augi ir ļoti jūtīgi pret augstu sāļu koncentrāciju augsnē (tas parasti ir labās, labi mēslotās augsnēs) ar samērā augstu Ph,  raksturīgi treknām melnzemes un māla augsnēm. Krūmmelnēm  patīk priežu meža augsnes, tādas kur jau aug meža mellenes.

Krūmu stādīšanai jāizvēlas saulaina, ja iespējams, aizvēja vieta. Augsnes Ph 4,5 – 5,0.

 Krūmmellenēm der nabadzīgas, labi drenētas augsnes, kur citi augi īpaši negrib augt. Labas ir vieglas smilšu augsnes, kuras ielabo pievienojot sūnu kūdru, mellenēm nepieciešama organiska augsne, minimums 10%.
            Stādīšanai mazdārziņā, izrakt 0,60 m diametrā un 0,35m dziļu bedri, izrakto augsni samaisīt 1 : 1 ar skābu purva brūno kūdru (Ph 2,8 – 3,2 ja pērk veikalā jājautā neneitralizētā) tad  visu sapilda atpakaļ bedrē un  iestāda stādu. Stādu jāiestāda 5-7 cm dziļāk kā tas ir audzis. Ja stādāmā augsnes vieta ir samērā mitra ar augstu gruntsūdeni, tad stādījuma vietā veido pacēlumu, apmēram 30 – 40 cm augstu. Krūmmellenes labāk pacieš sausāku ne kā pārlieku mitru augsni, mežā mitrās vietās tās aug uz ciņiem.

Kā substrātu var izmantot arī kūdras maisījumu, domātu meža augiem, piemēram "LAFLORAS KKS-M1", var stādīt tīrā kūdras substrātā, jo tur ir visas nepieciešamās barības vielas, ar kuru tad piepilda izrakto bedri.

Stādus stāda apmēram metra attālumā vienu no otra, jo tie izaug un zari stiepjas līdz 60 -80 cm uz katru pusi.

Pavasarī (apmēram aprīļa beigās) vajag sākt mēslot. Pirmais uz kaisa sauju karbamīda (slāpekļa mēslojumu) un aplej. Vēlāk var lietot kādu komplekso mēslojumu, kurš ir paredzēts skābajiem meža augiem. Tālāk kontrolē  Ph. Mēslo līdz apmēram 10. jūlijam, vēlāk var vienīgi miglot uz lapām. Nepārmēslot, īpaši uzmanīgi ar slāpekli. Var izmantot arī bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, KANO skābajiem augiem.

 Vasarā, ja lapas ir sarkanīgi dzeltenas, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar Ph vai barošanu. Biežāk ir novērots slāpekļa trūkums, tad var nedaudz pamēslot ar amonija sulfātu vai kādu citu slāpekli saturošu mēslojumu(ēdamkaroti uz spaini un apliet, spaini ūdens uz krūmu).

 Augusta otrajā pusē smukajiem garajiem dzinumiem jānolauž galotnīte, lai zarojas, jo ogas veidojas galveno kārt uz iepriekšējā gada mazajiem sānu dzinumiem. Trešajā gadā vajadzētu sākt krūmu veidot tā, lai saule apspīd visus krūma zarus, lai nav biezoknis.
Krūmmelleņu dzinumi labi garšo zaķiem un stirnām, tāpēc stādījums būtu jāiežogo.

Rudenī stādus var nedaudz nomēslot ar superfosfātu un kālija magnēziju, 50gr./krūmu, tos salej un skatās kā tie sagaida ziemu, vai lapas kļūst sarkanas, tuvojoties ziemai, tās nobirst. Ja tuvojas aukstums, bet lapas vēl zaļas, krūmiņu var mēģināt sasegt ar skujām, to nenoliec, bet zarus sadursta ap augu, vēlams uzbērt mulču. Labāk izvēlēties priežu mizu mulču vai arī priežu zāģu skaidas, vai kūdru, to visu var sajaukt kopā. Pavasarī krūmiem sāk aug jaunie dzinumi un ja līdz rudenim tie izaug apmēram 70cm, tas norāda, ka stāds jūtās labi un viss ir kārtībā.